skotele novecojis
skotele [skuõtele] dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
PiemēriApsiet skoteli.
- Apsiet skoteli.
- ..Zūze atkal smējās un diedama devās uz klēti paraudzīt sev rītam tīru skoteli un galvas autu..
Cilme:No viduslejasvācu schötvel ‘ādas priekšauts’.