uzpliķēt
uzpliķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
PiemēriUzpliķēt pa zirga kaklu.
- Uzpliķēt pa zirga kaklu.
- Uzpliķēt govs sānam.
- Uzpliķēt pa dibenu.