zarot
zarot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
zarojums vīriešu dzimte, lietvārds
zaroties atgriezenisks, darbības vārds
1.Veidot zarus (par kokiem, krūmiem, to daļām).
PiemēriKociņš sācis augt un zarot.
1.1.pārnestā nozīmē Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
PiemēriKuplā dzimta zaro gan Latvijā, gan ārpus tās.
2.Būt tādam, kas stiepjas vairākos virzienos prom no galvenā, centrālā veidojuma.
PiemēriDebesīs zaro spoži zibeņi.