sasāpēt
sasāpēt 3. pers. -sāp, pag. -sāpēja darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt sāpīgam (par ķermeņa daļu); sasāpēties.
PiemēriVēders, galva sasāp.
- Vēders, galva sasāp.
- Roka no sitiena sasāpēja.
2. Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
PiemēriSasāpējis jautājums.
- Sasāpējis jautājums.
- Sasāpējusi situācija.
- Sasāpējusi problēma.
- intransitīvs Bērns stāstīja visu, kas nomocījis un sasāpējis.