Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nojume
nojume [nuõjume] dsk. ģen. -mju lietvārds; sieviešu dzimte
Vieglas konstrukcijas būve ar jumtveida pārsegumu, ar sienām vai bez tām; šāda piebūve pie ēkas sienas.
PiemēriAutobusa pieturas nojume.