plīkšķēt
plīkšķēt 3. pers. plīkšķ, pag. plīkšķēja darbības vārds; intransitīvs
plikšķēt 3. pers. plikšķ, pag. plikšķēja darbības vārds; intransitīvs
Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (par šķidruma lāsēm, priekšmetiem) kas atsitas pret ko vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
PiemēriLietus lāses plikšķ uz jumta.
- Lietus lāses plikšķ uz jumta.
- Pātaga plīkšķ.
- Krusa plīkšķēja pret palodzi. Gar kuģa sāniem plīkšķēja atklātās jūras viļņi.