pliķēt
pliķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju, tr. un intransitīvs, darbības vārds
1.Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa seju); pļaukāt.
PiemēriPliķēt vienu vaigu, tad otru.
2.Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
PiemēriAr pirkstu galiem pliķēt skaustu.