Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izbaidīt
izbaidīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Pēkšņi izraisīt (kādam) bailes; sabaidīt.
PiemēriTroksnis izbaidīja gulētājus.
  • Troksnis izbaidīja gulētājus.
  • Izbaidīt baložus.
1.1.Aizbaidīt.
PiemēriIzbaidīt zivis.
  • Izbaidīt zivis.