Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izbadīt
izbadīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Badot (ar ragiem), durot (ar asu, smailu) ievainot.
PiemēriNeizbadi aci ar zīmuli!
1.1.Izdurt; izbakstīt.
PiemēriIzbadīt caurumu.