princis
princis -ča, dsk. ģen. -ču vīriešu dzimte, lietvārds
Valdnieka dinastijas loceklis, kas neieņem troni; šāda locekļa tituls.
PiemēriPrinča titula mantinieks.
Stabili vārdu savienojumiVelsas princis.
Stabili vārdu savienojumiSapņu princis.
Cilme:No vācu Prinz, senfranču prince, kam pamatā latīņu princeps ‘pirmais’.