princis
princis -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
Valdnieka dinastijas loceklis, kas neieņem troni; šāda locekļa tituls.
PiemēriPrinča titula mantinieks.
- Prinča titula mantinieks.
Stabili vārdu savienojumiVelsas princis.
- Velsas princis — Lielbritānijas troņmantinieks; Lielbritānijas troņmantinieka tituls.
Stabili vārdu savienojumiSapņu princis.
- Sapņu princis idioma — iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
Cilme:No vācu Prinz, senfranču prince, kam pamatā latīņu princeps ‘pirmais’.