princips
princips lietvārds; vīriešu dzimte
1.Galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u. tml.).
PiemēriMorāles, ētikas principi.
- Morāles, ētikas principi.
- Vienprātības princips.
- Godīguma, atklātības princips.
- Ievērot demokrātijas principus.
- Tiesa rīkojās pēc likuma un taisnīguma principiem.
2.Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
PiemēriRīkoties pēc saviem principiem.
- Rīkoties pēc saviem principiem.
- Atteikties no principiem.
- Viņš ir principu cilvēks.
3.Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas.
PiemēriIekārtas uzbūves un darbības princips.
- Iekārtas uzbūves un darbības princips.
- Lidaparāta konstrukcijas princips.
- Tālmācības vadības principi.
- Apgūt modernās arhitektūras principus.
4.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Pamatos, no galvenā viedokļa.
PiemēriIzlemt jautājumu principā.
- Izlemt jautājumu principā.
- Principā viņš ir prasīgs vadītājs.
- Ideja principā ir realizējama.
- Principā vienoties par sadarbību.
- Darbi principā ir pabeigti.
Stabili vārdu savienojumiRāvējslēdzēja princips.
- Rāvējslēdzēja princips — princips automašīnu kustībā, kad vienā joslā kustību turpina secīgi viena automašīna no labās, otra – no kreisās puses.
Cilme:No franču principe, kam pamatā latīņu principium ‘pamats, pirmsākums’.