primitīvs
primitīvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
primitīva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
primitīvi apstākļa vārds
primitīvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs; arī apzināti vienkāršs.
PiemēriPrimitīvs aparāts.
- Primitīvs aparāts.
- Primitīvi darbarīki.
- Primitīva konstrukcija.
- Primitīvi uzzīmēta shēma.
2.Tāds, kas attiecas uz agrīnām cilvēku sabiedrības attīstības stadijām; pirmatnējs1.
PiemēriPrimitīvas ciltis.
- Primitīvas ciltis.
- Primitīva tauta.
- Primitīvas maģiskas dejas.
3.Tāds, kas garīgi ir vāji attīstīts, tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPrimitīvs cilvēks, vadītājs.
- Primitīvs cilvēks, vadītājs.
- Vīrietis bija pārāk primitīvs.
- Primitīvs izskats.
- Primitīvas tieksmes.
- Primitīva pasaules uztvere.
- Primitīvas atbildes.
3.1.Tāds, kas neatbilst augstām kultūras, arī labas gaumes prasībām.
PiemēriPrimitīvi joki.
- Primitīvi joki.
- Primitīvas anekdotes.
- Primitīvs un salkans romāna sižets.
- Primitīvi spriest par cilvēku attiecībām.
Cilme:No latīņu primitivus ‘pirmatnējs, sākotnējs’.