pūkains
pūkains -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pūkaina -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pūkaini apstākļa vārds
pūkainums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir pūkmati, dūnas.
PiemēriPūkains kucēns, kaķēns.
- Pūkains kucēns, kaķēns.
- Pūkaini cālēni.
2.Mīksts, smalks (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, ko klāj mīksts, smalks apmatojums, apspalvojums.
PiemēriMani mati ir pūkaini, grūti veidojami.
- Mani mati ir pūkaini, grūti veidojami.
- Pūkaina bārdiņa.
- Pūkains zods.
3.Tāds, kam ir daudz pūku (2); tāds, kam kādas daļas (piem., lapas) klāj mīksti, smalki matiņi.
PiemēriPieneņu pūkainās sēklas.
- Pieneņu pūkainās sēklas.
- Paberzēt pūkaino piparmētras lapu.
- Auga kāts ir pūkains.
- Pūkainās ērkšķogas.
- Aprikozes ar pūkainu apvalku.
4.Tāds, kam ir daudz pūku (1); ļoti mīksts.
PiemēriPūkains džemperis.
- Pūkains džemperis.
- Pūkaina šalle.
- Silti, pūkaini cimdi.
- Sega ir viegla un pūkaina.
- pārnestā nozīmē ..sakritis pūkains un tik balts sniegs kā baltākā truša kažociņš.