sastrutot
sastrutot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
Sākt strutot; kļūt tādam, no kā izdalās strutas.
PiemēriBrūce sastrutojusi.
- Brūce sastrutojusi.
- Inficētā āda var sastrutot.
- Sastrutojušas mandeles.