pakaļbraucējs
pakaļbraucējs lietvārds
pakaļbraucēja lietvārds
1.Cilvēks (arī transportlīdzeklis), kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
PiemēriPakaļbraucējs neievēroja distanci.
- Pakaļbraucējs neievēroja distanci.
2.Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
PiemēriNobraukuši galā, ūdenstūristi sazvana iespējamos pakaļbraucējus.
- Nobraukuši galā, ūdenstūristi sazvana iespējamos pakaļbraucējus.