pakalpīgs
pakalpīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pakalpīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pakalpīgi apstākļa vārds
pakalpība lietvārds; sieviešu dzimte
pakalpīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas labprāt pakalpo, ir izpalīdzīgs; tāds, kam ir iztapīga, savtīga tieksme pakalpot.
PiemēriPakalpīgs viesnīcas darbinieks.
- Pakalpīgs viesnīcas darbinieks.
- Māte ir pakalpīga pret slimo dēlu.
- Pakalpīgs iztapoņa.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPakalpīgs piedāvājums.
- Pakalpīgs piedāvājums.
- Pakalpīgi atvērt durvis.
- Uzmest pakalpīgu kūkumu.