pakaļējs
pakaļējs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pakaļēja -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas) daļā, galā, kas ir pretējs priekšējai daļai, priekšgalam; pretstats: priekšējs.
PiemēriAutobusa pakaļējais sēdeklis.
- Autobusa pakaļējais sēdeklis.
- Pakaļējie riteņi.
- Kuģa pakaļējais masts.
1.1.Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa) daļā, kas ir pretēja priekšējai daļai.
PiemēriPakaļējā kāja.
- Pakaļējā kāja.
- Pakaļējais stilbs.
1.2.Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) joslā, kas ir pretēja (šīs daļas) priekšējai joslai.
PiemēriPaura kaula pakaļējā daļa.
- Paura kaula pakaļējā daļa.
- Ribu pakaļējās malas.
- Mēles pakaļējā daļa.
2.Tāds, kas atrodas aizmugurē (citiem līdzīgiem); pēdējais.
PiemēriKaraspēka kolonnas pakaļējās mašīnas.
- Karaspēka kolonnas pakaļējās mašīnas.
- Sakraut mantas pakaļējā vezumā.
Stabili vārdu savienojumiPakaļējais mēlenis. Pakaļējās rindas patskanis.
- Pakaļējais mēlenis sarunvaloda — līdzskanis, kura izrunā aktīvi tiek izmantota mēles pakaļējā daļa (piem., g, h).
- Pakaļējās rindas patskanis joma: valodniecība — patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem mīkstajām aukslējām (piem., o, u, ū).