ticīgs
ticīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
ticīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
ticīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas tic (2); tāds, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
PiemēriTicīgs cilvēks.
1.1. Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
PiemēriĪsteni ticīgie.