Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sūcināt
sūcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
PiemēriSūcināt koka gulšņus.
  • Sūcināt koka gulšņus.
  • Sūcināt eļļu kokā.
  • Kanalizācijas ūdeņus sūcināt gruntī.
  • Medū sūcināts bumbieris.