svepstēt
svepstēt svepstu, svepsti, svepst, pag. svepstēju darbības vārds; transitīvs
1.Runāt ar pastiprinātiem trokšņa, parasti svilpjošiem, elementiem; neskaidri runāt.
PiemēriNesakarīgi svepstēt.
1.1.pārnestā nozīmē Runāt, parasti nepārliecināti, nedroši.
PiemēriDažs kaut ko svepst par apdomību un taupību, bet neviens tajā neklausās.