noķiķināt
noķiķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; intransitīvs
1.Īsu brīdi ķiķināt un pārstāt ķiķināt.
PiemēriŠķelmīgi noķiķināt.
- Šķelmīgi noķiķināt.
- Zobgalīgi noķiķināt.
1.1.transitīvs Ķiķinot noteikt, pateikt (ko).
Piemēri„Tu izskaties pēc lāča," viņš noķiķināja.
- „Tu izskaties pēc lāča," viņš noķiķināja.