noburkšķēt sarunvaloda
noburkšķēt -burkšķu, -burkšķi, -burkšķ, pag. -burkšķēju darbības vārds; transitīvs
Neskaidri (ko) pateikt (parasti paužot neapmierinātību).
PiemēriNeapmierināti kaut ko noburkšķēt.
- Neapmierināti kaut ko noburkšķēt.
- "Nomierinies," viņš īgni noburkšķēja.
Stabili vārdu savienojumiNoburkšķēt zem deguna.
- Noburkšķēt zem deguna — ļoti klusu, neskaidri (ko) pateikt.