mirklis
mirklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ļoti īss laika sprīdis, moments; acumirklis.
PiemēriPagājis tikai mirklis.
- Pagājis tikai mirklis.
- Apstāties uz mirkli.
- Visu izšķīra viens mirklis.
- Mirkli uzgaidiet!
- Reaģēt uz notikušo vienā mirklī.
Stabili vārdu savienojumiAr katru mirkli. Kuru katru mirkli.
- Ar katru mirkli — nemitīgi, nepārtraukti; arvien.
- Kuru katru mirkli — ļoti drīz, tūlīt.
1.1.Neilgs laikposms (noteiktos apstākļos).
PiemēriIzdevīgs mirklis.
- Izdevīgs mirklis.
- Svarīgs mirklis.
- Laimes mirkļi.
- Iemūžināt skaistākos dzīves mirkļus.
2.Skatiens (parasti neilgs).
PiemēriUzmest īsu mirkli.
- Uzmest īsu mirkli.
Stabili vārdu savienojumiIkkatru mirkli. Uzmest mirkli.
- Ikkatru mirkli — nepārtraukti, vienmēr.
- Uzmest mirkli idioma — ātri paskatīties (uz ko).