Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nošņākties
nošņākties -šņācos, -šņācies, -šņācas, pag. -šņācos darbības vārds; atgriezenisks
1.Īsu brīdi šņākt un pārstāt šņākt (par dzīvniekiem).
PiemēriVērsis nopurināja galvu un nošņācās.
1.1.Īsu brīdi radīt šņācošu troksni.
PiemēriAutobuss nošņācas un atver durvis.
2.Apslāpētā balsī noteikt, pateikt (ko); nošņākt1.
Piemēri"Nerunā pretī," tēvs nikni nošņācās.
3.sarunvaloda Gulēt, pagulēt miegā, arī nosnausties.
PiemēriDerētu mazliet nošņākties.