strēķis sarunvaloda
strēķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iegarens (kā) krāvums; grēda, kaudze.
PiemēriPagalmā sakrauts malkas strēķis.
1.1.Nenoteikts (kā) daudzums.
PiemēriIzlasīt krietnu strēķi grāmatu.
2.Laikposms.
PiemēriLaika strēķis.
2.1.Gabals (kādā platībā, ceļā u. tml.).
PiemēriNorakām kādu strēķi no kartupeļu lauka.