strēķis sarunvaloda
strēķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iegarens (kā) krāvums; grēda, kaudze.
PiemēriPagalmā sakrauts malkas strēķis.
- Pagalmā sakrauts malkas strēķis.
- Strādāt uz labības strēķa parasti norīkoja jaunus un spēcīgus puišus.
1.1.Nenoteikts (kā) daudzums.
PiemēriIzlasīt krietnu strēķi grāmatu.
- Izlasīt krietnu strēķi grāmatu.
- Ielikt kopētājā veselu strēķi papīra.
2.Laikposms.
PiemēriLaika strēķis.
- Laika strēķis.
- Līdz pensijai vēl krietns strēķis jāgaida.
- Pie vecākiem kādu strēķi nebiju braucis.
2.1.Gabals (kādā platībā, ceļā u. tml.).
PiemēriNorakām kādu strēķi no kartupeļu lauka.
- Norakām kādu strēķi no kartupeļu lauka.
- Iznomāju kaimiņiem strēķi savas zemes.