brīdis
brīdis -ža, dsk. ģen. -žu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Īss, neilgs laika posms.
PiemēriPagāja brīdis, un sākās negaiss.
1.1.Laika moments, posms, kad kas notiek, arī īss laika posms noteiktos apstākļos.
PiemēriTikšanās brīdis.
Stabili vārdu savienojumiBrīdi pa brīdim. Ik brīdi. Īstā brīdī.
Stabili vārdu savienojumiIkkatru brīdi. Pēdējais brīdis.