teicējs
teicējs lietvārds; vīriešu dzimte
teicēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → teikt.
1.1.Cilvēks, no kura pētnieciskos nolūkos iegūst informāciju par folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
PiemēriPierakstīt materiālus no teicējām.
1.2.Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
PiemēriKā zināms, sižetā ir Laika vecis, teicējs..
2.joma: folklora Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs2.
PiemēriDziedāšana ar teicēju.