Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
klačot sarunvaloda
klačot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Tenkot, pļāpāt; arī aprunāt.
PiemēriKlačot ar draudzeni.