pļāpāt
pļāpāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
Sarunāties, runāt (parasti par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu).
PiemēriAiz garlaicības pasažieres sāka pļāpāt.
- Aiz garlaicības pasažieres sāka pļāpāt.
- Sēdēt ar draugiem kafejnīcā un pļāpāt.
- transitīvs Pļāpāt niekus.
- "Ko tu te pļāpā," – Jānis spēji atgrūž sievu..