kliedēt
kliedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
kliedēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk koncentrēts, samazinās, gaist.
PiemēriVējš kliedē mākoņus, miglu, dūmaku.
- Vējš kliedē mākoņus, miglu, dūmaku.
- Mēness gaisma kliedē tumsu.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pamazām zūd.
PiemēriKliedēt skumjas.
- Kliedēt skumjas.
- Kliedēt tēva bažas.
- Kliedēt vientulības sajūtu.
2.Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), līdzinot plānākā slānī.
PiemēriVējš kliedē smiltis.
- Vējš kliedē smiltis.
- Kliedēt sienu uz lauka.
2.1.Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
PiemēriKliedēt cilvēku pūli.
- Kliedēt cilvēku pūli.