vaukšķēt
vaukšķēt parasti 3. pers. vaukšķ, pag. vaukšķēja intransitīvs, darbības vārds
1.Ilgstoši, arī apnicīgi riet īsiem, retiem rējieniem (par suni).
PiemēriSuns slinki vaukšķ un maisās pa kājām.
1.1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Nemitīgi runāt, izteikt savu vai citu viedokli.
PiemēriBeidz vaukšķēt netā!