Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vāvuļot
vāvuļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; sarunvaloda
1.Pļāpāt.
PiemēriNav ko te vāvuļot!
1.1.Neskaidri, nesaprotami runāt; arī runāt nesaprotamā valodā.
PiemēriLēkmju laikā slimnieks nesakarīgi vāvuļot.