zāle2
zāle [zâle] dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Zālaugu kopums; šādu augu kopuma izveidota zemsedze; zālājs, maurs.
PiemēriPļavu zāle.
- Pļavu zāle.
- Gara zāle.
- Zāles stiebri.
- Pļaut zāli.
- Sēdēt zālē.
- Zāle ir slapja no rasas.
- Parka zālē zied mārpuķītes.
Stabili vārdu savienojumiZāles zaļš.
- Zāles zaļš — tādā zaļumā, kāds raksturīgs svaigai zālei.
1.1.Zālaugs.
PiemēriDaudzgadīgas zāles.
- Daudzgadīgas zāles.
- Zāļu tēja.
Stabili vārdu savienojumiDesu zāle. Jāņu zāles. Kā ūdens zāle.
- Desu zāle sarunvaloda — raudene (oregano), arī dārza majorāns.
- Jāņu zāles — jāņuzāles.
- Kā ūdens zāle idioma — saka par ļoti kustīgu cilvēku, parasti bērnu.
- Zāļu diena — līgo diena.
- Zāļu kūdra — kūdras tips, kas veidojas zemā purva apstākļos.
- Zāļu sieva — sieviete, kas (parasti tirgū) pārdod zāļu tējas.
- Zāļu vakars — līgo vakars, Jāņu dienas priekšvakars.
2.Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna).
PiemēriSmēķēt zāli.
- Smēķēt zāli.
Stabili vārdu savienojumiZāļu purvs.
- Zāļu purvs — purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.