zalgot
zalgot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
zalgojums vīriešu dzimte, lietvārds
zalgoties atgriezenisks, darbības vārds
1.Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu; zaigot.
PiemēriDebesīs zalgo zvaigznes.
1.1.Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
PiemēriRīta saulē zalgo rasa.
1.2.Spīdēt, izcelties ar krāsas spilgtumu, spožumu.
PiemēriKā zilgans spogulis baseinā zalgoja ūdens.
2.Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm).
PiemēriKaķim tumsā zalgo acis.
2.1.pārnestā nozīmē Izpausties (acīs, skatienā).
PiemēriAcīs zalgo ļaunums.