macerēt
macerēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
macerēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka audi atmiekšķējas un sadalās.
PiemēriIzdalījumi macerē ādu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā.
PiemēriMacerēt saknes ar etiķskābi.