uzzibšņot
uzzibšņot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
uzzibšņojums lietvārds; vīriešu dzimte
Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot.
PiemēriPamalē uzzibšņo rūsa.
- Pamalē uzzibšņo rūsa.
- Ierakumā uzzibšņo šāvienu liesmas.
- pārnestā nozīmē Viņa acis uzzibšņo.