uzzibsnīt
uzzibsnīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju intransitīvs, darbības vārds
uzzibsnījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Iesākt zibsnīt; īsu brīdi zibsnīt.
PiemēriUzzibsnī zibens.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi zibsnī.
PiemēriUzzibsnīt ar kabatas laternu.
1.2.pārnestā nozīmē Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā).
PiemēriPrātā uzzibsnī jautājums.