slīcināt
slīcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, dzīvnieks) slīkst (1).
PiemēriSlīcināt kaķēnu dīķī.
- Slīcināt kaķēnu dīķī.
- Laukos, ja kāds palika bez suņa, tad dabūja no tiem kaimiņiem, kuriem tobrīd mājās kucēni gadījušies, un kaimiņi vēl priecīgi, ka nav jāslīcina.
2.Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni; mitrināt par daudz.
PiemēriNedēļām ilgais lietus slīcina tīrumus un pļavas.
- Nedēļām ilgais lietus slīcina tīrumus un pļavas.
- Pavasara pali slīcina ieleju.
Stabili vārdu savienojumiSlīcināt bēdas alkoholā.
- Slīcināt bēdas alkoholā idioma — sarunvaloda dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.