slīdēt
slīdēt slīdu, slīdi, slīd, pag. slīdēju darbības vārds; intransitīvs
1.Pārvietoties, virzīties pa virsmu, neatraujoties no tās.
PiemēriHokeja ripa slīd pa ledu.
1.1.Vienmērīgā gaitā pārvietoties, virzīties.
PiemēriDejotāji viegli slīd pa deju zāli.
1.2.Vienmērīgi virzīties (telpā, gaisā, ūdenī u. tml.).
PiemēriIstabā slīd dīvainas ēnas.
2.formā: trešā persona Liekties, arī tikt virzītam lēni, vienmērīgi lejup (par ķermeņa daļām, ķermeni).
PiemēriRokas slīd gar sāniem.
3.formā: trešā persona Atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
PiemēriTaka slīd pa nogāzi līdz ezeram.
4.formā: trešā persona Pakāpeniski mazināties (par fizisku lielumu, skaitlisko vērtību u. tml.).
PiemēriGaisa temperatūra pamazām slīd uz leju.
4.1.Pakāpeniski pasliktināties (par apstākļiem, situāciju); nonākt arvien sliktākā (materiālā, sociālā u. tml.) stāvoklī.
PiemēriSlīdēt vēl dziļāk parādos.
Stabili vārdu savienojumiPa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.). Pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.).