izdrupt
izdrupt 3. pers. -drūp, pag. -drupa darbības vārds; intransitīvs
izdrupums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Drūpot kļūt robainam, bedrainam, caurumainam.
PiemēriIzdrupusi ietve.
- Izdrupusi ietve.
- Izdrupušais slieksnis jālabo.
- Vecās kāpnes pamazām izdrupa.
- Vējā un lietū ieži sāka izdrupt.
1.1.Drūpot izveidoties – par caurumu, robu u. tml.
PiemēriJumtam izdrupis caurums.
- Jumtam izdrupis caurums.
- Skurstenī izdrupuši robi.