izdurt
izdurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru darbības vārds; transitīvs
1.Durot izveidot.
PiemēriIzdurt ādas jostā caurumu.
- Izdurt ādas jostā caurumu.
- Izdurt atveri zāļu pudelītes korķī.
- Izdurt ausīs caurumus.
1.1.Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzdurt adatu cauri audumam.
- Izdurt adatu cauri audumam.
- Izdurt īlenu cauri papei.
2.Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
PiemēriIzdurt aci.
- Izdurt aci.