aizstrāvot
aizstrāvot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
PiemēriLaiks aiztecēja. Viņa tīri fiziski juta, ka tas aizstrāvo.
- pārnestā nozīmē Laiks aiztecēja. Viņa tīri fiziski juta, ka tas aizstrāvo.