barikāde
barikāde dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
PiemēriCelt barikādes.
- Celt barikādes.
- 1991. gada barikādes Rīgas ielās.
- Cīnīties, iet uz barikādēm.
Cilme:No franču barricade, kam pamatā barrique ‘muca’.