meditēt
meditēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
PiemēriFilozofiski meditēt.
- Filozofiski meditēt.
- pārnestā nozīmē Meditēt pie vīna glāzes.
1.1.Praktizēt meditāciju.
PiemēriIemācīties meditēt.
- Iemācīties meditēt.
- Viņš regulāri meditē jau 6 gadus.
Cilme:No latīņu meditari.