Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
meditēt
meditēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
PiemēriFilozofiski meditēt.
1.1.Praktizēt meditāciju.
PiemēriIemācīties meditēt.
Cilme:No latīņu meditari.