Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mednis
mednis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Putns ar zaļgani melnu vai brūnu (mātītēm) apspalvojumu un vēdekļveidīgi noapaļotu asti, kam atšķirībā no rubeņa uz spārniem nav gaišas svītras [Tetrao urogallus].
PiemēriMedņu gailis, vista.
  • Medņu gailis, vista.
  • Medņu riesta dziesma.
Stabili vārdu savienojumiKā mednis dziesmā. Kā mednis riestā.
  • Kā mednis dziesmā idioma saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
  • Kā mednis riestā idioma saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.