mednis
mednis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Putns ar zaļgani melnu vai brūnu (mātītēm) apspalvojumu un vēdekļveidīgi noapaļotu asti, kam atšķirībā no rubeņa uz spārniem nav gaišas svītras [Tetrao urogallus].
PiemēriMedņu gailis, vista.
- Medņu gailis, vista.
- Medņu riesta dziesma.
Stabili vārdu savienojumiKā mednis dziesmā. Kā mednis riestā.
- Kā mednis dziesmā idioma — saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
- Kā mednis riestā idioma — saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.