mednis
mednis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Putns ar zaļgani melnu vai brūnu (mātītēm) apspalvojumu un vēdekļveidīgi noapaļotu asti, kam atšķirībā no rubeņa uz spārniem nav gaišas svītras [Tetrao urogallus].
PiemēriMedņu gailis, vista.
Stabili vārdu savienojumiKā mednis dziesmā. Kā mednis riestā.