gudrot
gudrot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
gudrojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Domās (ko) risināt, apcerēt u. tml.
PiemēriGudrot jaunus plānus.
- Gudrot jaunus plānus.
- Ilgi gudrot, ko varētu uzdāvināt draudzenei.
- Gudrot, kā uzlabot dzīves apstākļus.
- Gudrot, kur pavadīt atvaļinājumu.
1.1.intransitīvs Domāt, prātot (par ko).
PiemēriGudrot par nākotnes izredzēm.
- Gudrot par nākotnes izredzēm.
- Sēdēt un gudrot par šo un to.