disharmonija
disharmonija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Harmonijas trūkums, griezīgs skanējums (par mūzikas skaņām).
PiemēriModernajā mūzikā izteikti dominē disharmonija.
- Modernajā mūzikā izteikti dominē disharmonija.
1.1.Neatbilstība; nesaskaņotība.
PiemēriKrāsu, līniju disharmonija.
- Krāsu, līniju disharmonija.
- Cilvēka iekšējā disharmonija.
Cilme:No dis un grieķu harmonia ‘saskaņa’.