disharmonija
disharmonija sieviešu dzimte, lietvārds
1.Harmonijas trūkums, griezīgs skanējums (par mūzikas skaņām).
PiemēriModernajā mūzikā izteikti dominē disharmonija.
1.1.Neatbilstība; nesaskaņotība.
PiemēriKrāsu, līniju disharmonija.
Cilme:No dis un grieķu harmonia ‘saskaņa’.