Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
disharmonēt
disharmonēt 3. pers. -ē, pag. -ēja intransitīvs, darbības vārds
Būt tādam, kas izjauc saskaņu, harmoniju.
PiemēriRupjā balss disharmonēja ar bērnišķīgo seju.