jiftīgs sarunvaloda, neliterārs
jiftīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
jiftīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
jiftīgi apstākļa vārds
1.Košs, spilgts (par krāsu, tās toņiem).
PiemēriNokrāsot sienu jiftīgi zaļu.
- Nokrāsot sienu jiftīgi zaļu.
2.Dzēlīgs, ass.
PiemēriJiftīgs režisors.
- Jiftīgs režisors.
- Jiftīgi paskatīties.
Cilme:No vācu giftig ‘indīgs, dzēlīgs’.