Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzkūpināt sarunvaloda
uzkūpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Aizsmēķēt; uzsmēķēt.
PiemēriUzkūpināt labu cigāru.
1.1.Panākt, ka (kas), parasti īsu brīdi, kūp.
PiemēriIziet pagalmā uzkūpināt rīta dūmu.