Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzkūpināt sarunvaloda
-inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Aizsmēķēt; uzsmēķēt.
PiemēriUzkūpināt labu cigāru.
1.1.Panākt, ka (kas), parasti īsu brīdi, kūp.
PiemēriIziet pagalmā uzkūpināt rīta dūmu.