Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzkūpināt sarunvaloda
uzkūpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Aizsmēķēt; uzsmēķēt.
PiemēriUzkūpināt labu cigāru.
  • Uzkūpināt labu cigāru.
  • Uzkūpināt ūdenspīpi.
  • Uz ielas vairs nevarēšot uzkūpināt.
1.1.Panākt, ka (kas), parasti īsu brīdi, kūp.
PiemēriIziet pagalmā uzkūpināt rīta dūmu.
  • Iziet pagalmā uzkūpināt rīta dūmu.
  • Strauji griežot, uzkūpināt auto riepas.